Rīgas 37.vidusskolas vēsture

Ar ko viss sākās…

Jebkuras skolas vēsture ir saistīta ar Valsts vēsturi. Mūsu skolas ēka ir arhitektūras piemineklis.

Izziņa no arhīva, no „Izglītības departamenta” un no „Izglītības Ministrijas Tautskolu direkcijas” dokumentiem: 1897. gadā Rīgā, Čiekurkalna 4. šķērsielā 22 tika atvērta Jāņa Oša privātskola.

1904. gadā skola kļūst Valsts pakļautībā un līdz 1912./1913. mācību gadam ir kā Rīgas Valsts 3. sākumskola.
Ar 1912./1913. mācību gadu skola sāk savu darbu jaunā ēkā, Čiekurkalna 5. šķērsielā 8b kā Rīgas Valsts 32. un 33. sākumskola.

1915. gadā skola bija evakuēta. Tās darbība tika atjaunota tikai 1919. gadā.

1920. gadā Latvijā pieņem izglītības likumu, kur teikts, ka visiem bērniem, vecumā no 9 līdz 15 gadiem ir obligāta 6 klašu izglītība. Līdz tam laikam eksistēja četrgadīgās sākumskolas – 1. pakāpe, bet pārējās skolas (5. – 8.klases) — 2. pakāpe.

1933. gada 25. oktobrī sākās jaunās skolas ēkas celtniecība — Čiekurkalna 1.līnijā 53.

Ēku projektēja arhitekts A. Grīnbergs funkcionālisma stilā. 1933. gada augustā, skolas pirmā akmens ielikšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Viņa uzrunas teksts nākamajiem skolas audzēkņiem tika ieslēgts metāla kapsulā, kura ir iemūrēta pašreizējās ēkas mūros. Ēku cēla Rīgas pašvaldība un tā izmaksāja 380 000 latu. Ēka bija paredzēta 12 klasēm un atbilda visām tā laika prasībām, ar centrālo apkuri.

1935. gada 29. maijā notika vēsturisks pasākums – svinīgā atklāšanas ceremonija. Par skolas direktoru kļuva Pēteris Džindža. Atklāšanas ceremoniju vadīja profesors K. Kundziņš un mācītājs K. Jaunzems.

Skolas atklāšanā piedalījās labklājības ministrs V. Rubuls, izglītības ministrs Cāmanis, Rīgas mērs G. Celmiņš, tautas skolu direktors M. Zoste, Rīgas izglītības nodaļas priekšsēdētājs A. Vičs. Atklāšanā piedalījās 800 viesu.

Tajā laikā tā bija pati lielākā ēka pamatskolai, ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā. Šajā ēkā līdz 1940. gadam bija divas mācību iestādes – Rīgas pilsētas, 10 pamatskola un Čiekurkalna 10. latviešu skola.

Otrā Pasaules kara laikā skolas ēkā bija kara hospitālis.

No 1944. līdz 1947. gadam skolas ēkā darbu turpina Rīgas pilsētas, 10. septiņgadīgā pamatskola, kur divas mācību valodas – krievu un latviešu.

Sākot ar 1947. gadu, šajā ēkā, darbu sāk Rīgas pilsētas, 59. septiņgadīgā pamatskola.

1953. gadā notiek izglītības sistēmas reorganizācija un skaitliski tiek palielināts vidusskolu skaits. Rīgas pilsētas, 10. septiņgadīgā pamatskola tika apvienota ar 36. vidusskolu. Rīgas pilsētas, 59. septiņgadīgā pamatskola tiek pārdēvēta par Rīgas 37. vidusskolu ar mācību valodu – krievu (ar 15.09.1953. LR Izglītības ministra pavēli Nr. 122).

Skolas direktori:

• 1948. – 1952. – direktora pienākumus pildīja IVANS PETRUHINS;

• 1952. – 1955. – JEĻENA GLIBOVSKAJA;

• 1955. – 1956. – TATJANA ĻEONTJEVA;

• 1956. – 1963. – MIHAILS SVETLOVS;

• 1963. – 1964. – PRASKOVA MOGUČEJEVA;

• 1964. – 1970. – VLADIMIRS MAMOTS;

• 1970. – 1971. – JEFIMS OSINOVECS;

• 1971. – 1978. – NAĢEŽDA FOKINA;

• 1978. – 1984. – SVETLANA KURUŠINA;

• 1984. – 1995. – GAĻINA PURINOVA.

Sākot ar 1995. gadu skolas direktore ir Lolita Semjonova.